Divas kāršu spēles, ko vajadzētu zināt ikvienam latvietim.            

Kārtis – kartona gabaliņi, kas ir bijuši cilvēku sabiedrotie jau ļoti ilgu laiku. Līdzīgi kā tautas folklora, arī kāršu spēles ceļo no vienas paaudzes pie nākamās, bet to noteikumi tiek nodoti no mutes mutē. Tiek uzskatīts, ka viens no kāršu spēļu popularitātes un ilgās pastāvēšanas iemesliem ir tas, ka tās neprasa īpašu sagatavošanos un ir viegli paņemamas līdzi, lai kur tu dotos. Ne velti varam lasīt literatūrā gan par kāršu spēlēm, kas notikušas pie grezni klātiem galdiem uz lielām likmēm, gan par tādām partijām, kas norisinājušās ierakumos kara laikā.

Katrā valstī un pat vienas valsts dažādos reģionos mēdz būs savas kāršu spēles, tās visas apzināt nemaz nav iespējams, taču tās veido daļu no katras tautas identitātes.  Pasaulē ļoti populārs ir pokers un blekdžeks, taču arī mums, latviešiem, ir divas kāršu spēles, ko zināja jau mūsu vecvecāki un viņu vecvecāki un ko vēl tagad mēdzam uzspēlēt draugu kompānijās.

            Cūkas – šī kāršu spēle pazīstama arī ar nosaukumu “Duraki”. Spēlē tiek izmantota 36 kāršu kava, kur vājākā kārts ir 6, bet stiprākā, protams, dūzis. Spēles pamatideja ir vienkārša – viens spēles dalībnieks iet pie otra ar vienu vai vairākām vienādām kārtīm. Otra spēles dalībnieka uzdevums ir šo kārti nokaut ar stiprāku kārti no tā paša masta vai arī ar kādu no trumpja kārtīm (pirms spēles sākuma tiek izraudzīts trumpja masts). Pulksteņrādītāja virzienā notiek šādi kautiņi ar iespējām padot kārtis tālāk, uzņemt augšā vai strīda gadījumā iegūt vēl vairāk kāršu, taču spēles mērķis ir viens – būt pirmajam, kas atbrīvojas no visām kārtīm.

            Zole – Latvijā patiešām iecienīta kāršu spēle, ko pierāda kaut vai fakts, ka mums pat ir Latvijas Zoles federācija, kas katru gadu organizē zoles čempionāta turnīrus. Citur pasaulē šī kāršu spēle ir pazīstama ar nosaukumu revelīts. Šīs spēles noteikumus gan nebūs iespējams īsi izstāstīt, un tas arī neko daudz nepalīdzētu, jo zolīti var patiešām saprast tikai tad, kad sāc spēlēt, tomēr ir dažas pamatlietas, kas jāzina. Pirmkārt, zolīte tiek spēlēta ar 26 kārtīm (kārava masts no 7 līdz dūzim, pārējie masti – no 9 līdz dūzim). Otrkārt, kārts stiprumu nosaka ne tikai kārts vērtība, bet arī masts. Treškārt, zolīti parasti spēlē 3 dalībnieki, no kuriem viens ir “lielais” un pārējie divi ir “mazie”, kas darbojas tādā kā komandā. Lomu sadale notiek pēc kāršu iedalīšanas – ja spēlētājs, kurš atrodas no dalītāja pa kreisi, ir saņēmis ne pārāk labas kārtis, viņš saka: “Garām!”, tādējādi dodams iespēju nākamajam dalībniekam uzsākt spēli. Tālāk stāstīt būtu pārāk sarežģīti, tāpēc iesakām iepazīt spēles gaitu, praktiski izmēģinot šo kāršu spēli!