Azartspēles Latvijā pagājušā gadsimta sākumā            

Pret azartspēļu spēlēšanu jau izsenis nav bijusi viennozīmīga attieksme — daļa cilvēku nosoda azarta kaislību, jo tā nomācot gribu. Latvijas valsts pirmsākumos sodu par pārkāpumiem šajā jomā paredzēja Sodu likumu nodaļa. To tā arī sauca “Sabiedriskās tikumības uzraudzības noteikumu pārkāpšana.”

Civillikums aizliedza spēles, kuru mērķis ir “vienīgi mantkārība un kurās vinnests atkarājas vienīgi no gadījuma, bez sevišķas fiziskas vai garīgas piepūles.” Tajā bija noteikts, ka arī atļautās spēlēs nedrīkst spēlēt uz summām, kuras nav samērīgas ar spēlētāja mantas stāvokli. Taču mainījās laiki, mainījās tikumi un jaunajā Civillikumā, kas stājās spēkā 1938. gadā, šo pantu vairs nebija.      Sodu likumi gan bija samērā bargi — par aizliegtu spēļu sarīkošanu paredzēja sodīt ar arestu vai naudas sodu līdz pat 500 latiem. Lielāks sods bija par nelegālu kazino — vainīgajam draudēja ieslodzījums cietumā un naudas sods līdz 3000 latiem. Taču tas jau nenozīmē, ka tāpēc azartspēles Latvijā tika izskaustas. Azartspēļu rīkotāju apetīte bija tik liela, ka viņi bija gatavi izlīst kaut caur adatas aci. Viņi kļuva viltīgāki — kad spēlmaņu organizatori vēlējās saņemt iecerētajam azartspēļu veidam atļauju, viņiem vajadzēja tikai pārliecināt ierēdņus, ka spēles rezultāts ir atkarīgs no cilvēka fizisko vai garīgo spēju veiklas pielietošanas nevis no nejaušības. Līdz ar to naudas spēļu automāti ieguva jaunu statusu — tie kļuva par “pirkstu veiklības un apķērības vingrināšanas aparātiem” un “veiklības naudas spēļu automātiem”.

Būtiski bija vienoties, vai konkrētajai spēlei piemīt azarta pazīmes un piedevām vēl vajadzēja apiet noteikumu, ka spēlētājs nedrīkst pārsniegt savas finansiālās iespējas. Tāpēc tika uzsvērts, ka naudas spēļu automātus plānots izvietot tikai Rīgā, turklāt tikai lielākajās pilsētas viesnīcās, kafejnīcās, klubos, kuras taču neapmeklē mazturīgi ļaudis un bērni.

Azartspēļu jomā īsts haoss Latvijā pastāvēja laika posmā no 1918. līdz 1922. gadam. Tajā laikā Latvijā azartspēles bija aizliegtas, bet tas nenozīmē, ka nekas spēļu jomā nenotika. Latvijā tolaik ļoti aktīvi darbojās loto klubi. Tos jaunā Latvijas valsts mantoja no Krievijas impērijas. Loto spēle bija ļoti vienkārša — ikviens spēlētājs apsedz savā priekšā uz tabulām tos skaitļus, ko izsauc kāds no spēlētājiem, bet laimē tas, kurš ātrāk apsedz visus skaitļus uz tabulas. 1922. gada 3. augustā Ministru kabinets noteica, ka atļautas visas azartspēles, kurām atļauju devis iekšlietu ministrs. Līdz ar to sākās jauns — azartspēļu reglamentācijas — posms. Tas ilga no 1922. gada līdz 1924./1925.gadam, kad pirmā Saeima nolēma slēgt loto klubus, kazino un totalizatoru.

Ieskaties plašajā online spēļu klāstā- https://www.optibet.lv/lv/piedavajumi/kazino/?p=829